Konkursa žūrija
Konkursa Atlases kārtas žūrija
Aira Rūrāne
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Asociētā profesore, Vokālās katedras vadītāja
Aira Rūrāne absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur ieguvusi maģistra grādu, beigusi prof. Regīnas Frīnbergas meistarklases. Vokālās prasmes un meistarību papildinājusi pie M. Gruzdevas, P. di Napoli, M. Honigas, J. Rihenena, I. Krikunovas, A. Everarta.
Aira Rūrāne ar LNO sadarbojas kopš 2000. gada, no 2006. gada ir LNO soliste. Aira Rūrāne veic aktīvu pedagoģisko darbību, strādājusi kā kora vokālais pedagogs dažādos koros, kā teātra vokālais pedagogs Latvijas Nacionālajā teātrī un Valmieras Drāmas teātrī, pasniegusi solo un ansambļa dziedāšanas kursu Latvijas Kultūras akadēmijā.
Aira Rūrāne ir AS Latvijas Gāze Gada balvas Operai laureāte kā Gada labākā operas soliste (2007) un Par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem (2008), saņēmusi Paula Saksa atzinības balvu (2007).
LNO dziedājusi tādas lomas kā De Kruasī kundze F. Pulenks " Karmelīšu dialogi", Sutenere I. Stravinskis "Izvirtības hronika", Fatamorgana S. Prokofjeva „Mīla uz trim apelsīniem", Voglinde un Velgunde R. Vāgnera „Reinas zeltā", Ortlinde „Valkīrā", Velgunde un Otrā norna „Dievu mijkrēslī", Zenta „Klīstošajā holandietī", Domna Saburova N. Rimska-Korsakova „Cara līgavā", Marija P. Čaikovska „Mazepā", Tatjana „Jevgēņijā Oņeginā", Liza „Pīķa dāmā", titulloma A. Dvoržāka „Nārā", Māsa ticības uzraudze Dž. Pučīni „Māsā Andželikā", Katrīna Izmailova un Aksiņja D. Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdijā Makbetā", Lūcija J. Lūsēna „Leļļu operā", Meitas māte I. Kalniņa „Spēlēju dancoju", Karolka L. Janāčeka „Jenūfā", Mikaela, Fraskita Ž. Bizē „Karmenā", Pirmā dāma V. A. Mocarta „Burvju flautā", Eiridīke K. V. Gluka „Orfejā un Eiridīkē".
Aira Rūrāne sniegusi solokoncertus dažādās Latvijas pilsētās, Vācijā, Anglijā un Kanādā. Uzstājusies kā soliste ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Filharmonijas Kamerorķestri, Rīgas kamermūziķiem, Jauno Rīgas Kamerorķestri,profesionālo pūtēju orķestri „Rīga", Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestri un dažādiem festivāla orķestriem. Dziedājusi soprāna solo dažādos vokāli instrumentālos skaņdarbos ar dažādiem Latvijas koriem un kamerkoriem. Piedalījusies kamermūzikas koncertos ar Latvijas labākajiem koncertmeistariem un mūsdienu komponistu jaundarbu atskaņojumos. Piedaloties operu iestudējumos, dziedājusi Katānijas operā, Bergenas operā, Grācas operā, Berlīnes komiskajā operā, Maskavas Lielajā teātrī, Igaunijas Nacionālajā operā, Makao.
No 1995. gada bijusi Operstudijas Figaro soliste, kur viņas repertuārā bija Kerubino (V. A. Mocarta "Figaro kāzas"), Ansīša un Raganas (E. Humperdinka "Ansītis un Grietiņa"), Klarinas (Dž. Rosīni "Laulību vekselis") un Lias (K. Debisī "Pazudušais dēls") lomas Operstudijas iestudējumos.
Andžella Goba
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Profesore, Vokālā katedra
1998. gadā absolvējusi Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžu. 2002. gadā absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas profesores Anitas Garančas klasi un profesora Arvīda Lustes klasi. Latvijas mūzikas koledžu vokālo nodaļu konkursu laureāte (1997). Kopš 1998. gada ir Latvijas Nacionālās operas soliste.
Teātra balvas Sezonas spilgtākā debija (1999), Aldara balvas (1999), Lielās mūzikas balvas (1999), korporācijas Talavija profesora Paula Saksa Atzinības balvas (2000) ieguvēja.
Zigrīda Krīgere
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās katedras docente
1988. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Valsts konservatoriju (tagad JVLMA). Šajā gadā kļūst arī par LNO solisti. Starp nozīmīgākajām lomām minamas Elizabete (Dons Karloss), Mimī (Bohēma), Liu (Turandota), Māsa Andželika, Toska, Čo-Čo-Sana (Madama Butterfly), Grāfiene Almaviva (Figaro kāzas), Norma, Santucca (Zemnieku gods), Jolanta, Tatjana, Baņuta, Spīdola (Uguns un nakts), Kristīne (Ugunī) u.c. Ilgstoši ir bijusi LNO solistu CD ierakstu projekta vadītāja, kā arī dažādu pasākumu un koncertu organizatore. Ir Latvijas dziedāšanas skolotāju asociācijas valdes locekle.
Viesturs Gailis
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, operstudijas “Figaro” mākslinieciskais vadītājs.
Viesturs Gailis ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs, JVLMA operstudijas “Figaro” mākslinieciskais vadītājs. Viestura Gaiļa vadībā uzvestas vairākas piemirstas Latvijas komponistu operas: Jāņa Kalniņa “Hamlets” (neaizmirstami skaistas izrādes Bauskas pilsdrupās 2004. gada ) un “Lolitas brīnumputns”, Ādama Ores opera “Gunda”, Jāzepa Mediņa “Vaidelote” saīsinātā variantā, Franča Ādama Feihtnera “Kefals un Prokrīda” u. c. 2014. gada pavasarī Latvijas Studentu teātra dienās Viestura Gaiļa un Uģa Brikmaņa kopīgi veidotais uzvedums ar Rodiona Ščedrina operas “Ne tikai mīlestība” fragmentiem ieguva īpašo balvu par izaicinājumu Latvijas profesionālajam muzikālajam teātrim.
2013. gada Rīgas Sv. Pētera baznīcas festivālā “Dominante” Viestura Gaiļa vadībā izrādītā Otorīno Respīgi opera “Ēģiptes Marija” tika nominēta Lielajai mūzikas balvai 2013 kategorijā “Gada uzvedums”. Viesturs Gailis bijis Latvijas Nacionālās operas diriģents (1984–1994), LNO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1991–1994), LNSO diriģents (1998–2000). Vadījis Latvijas Universitātes simfonisko orķestri un sieviešu kori “Minjona”. Bijis XXI un XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents. Starptautisku konkursu laureāts. Studējis JVLMA pie, Sanktpēterburgā pie Marisa Jansona un Vīnes Mūzikas augstskolā pie Karla Esterreihera. Koncertējis ar vairākiem Austrijas, Lietuvas, Somijas, Ungārijas, Vācijas orķestriem.
Roberts Hansons
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās katedras docētājs.
Studējis Lietuvā un maģistra grādu ieguvis pie izcilā basa Vladimira Prudņikova. Daudzus gadus bijis profesionālā kamerkora Ave Sol dziedātājs, sadarbojies kā pieaicinātais mākslinieks ar Valsts Akadēmisko kori Latvija un Latvijas Radio kori. Regulāri uzstājas ar kamermūzikas programmām. Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs.
Krišjānis Norvelis
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās katedras docents, Latvijas Nacionālās operas un baleta solists.
Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Gurija Antipova vokālo klasi un Anitas Garančas klasi maģistrantūrā.
Piedalījies Oliveras Miljakovičas (Austrija), Anitas Garančas un Pio Bonfanti (Itālija) meistarklasēs. Latvijas Nacionālās operas solists kopš 1997.gada, nozīmīgākās lomas – Dulkamāra, dons Alfonso, Komandors un Leporello, dons Bazīlio un Bartolo, Zarastro, Dālands, Polifēms, Gremins, Raimondo,Boriss Izmailovs, Figaro, Dievlodziņš.
Jāzepa Vītola Starptautiskā vokālistu konkursa laureāts (1999). Saņēmis Herberta fon Karajana stipendiju un stažēšanās iespēju Vīnes Valsts operā (1998/1999). Aldara Starptautiskās gada balvas laureāts (2002). Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2008 par izcilu individuālu sniegumu Latvijā.
Krišjānis Norvelis pastāvīgi piedalās lielas formas darbu atskaņojumos. Piedalījies festivālos Bregencā, Krievijā, Igaunijā, Latvijā, sniedzis solokoncertus Latvijā un Austrijā.
Konkursa Pusfināla un Fināla kārtu žūrija
Marina Rebeka – Žūrijas priekšsēdētāja
Marina Rebeka ir viena no vadošajām mūslaiku operzvaigznēm. Viņas sniegums Violetas lomā Džuzepes Verdi operā Traviata tiek uzskatīts par ikonisku, un viņa bieži tiek dēvēta par savas paaudzes vadošo Rosīni un Mocarta lomu interpreti. Karjerai attīstoties, viņas repertuāram pievienojušās arī dramatiskākas bel canto un Verdi operu lomas, kas šobrīd ieņem aizvien nozīmīgāku vietu mākslinieces repertuārā.
Kopš uzstāšanās Zalcburgas festivālā 2009. gadā diriģenta Rikardo Muti vadībā, Rebeka regulāri uzstājusies pasaulē prestižākajos opernamos un koncertzālēs kā La Scala operteātrī Milānā, Parīzes Bastīlijas operā, Ņujorkas Metropoles operā, Karaliskajā Koventgārdena opernamā Londonā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Vīnes Valsts operā un Cīrihes opernamā.
Dziedātāja sadarbojas ar tādiem vadošiem diriģentiem kā Rikardo Muti, Zubinu Metu, Antonio Papano, Fabio Luizi, Janiku Nezē-Segēnu, Daniēli Gati un citiem. Būdama aktīva un plašu atzinību guvusi koncertdziedātāja, Marina Rebeka sniegusi solokoncertus daudzās prestižās pasaules koncertzālēs.
Marina Rebeka ir daudzu prestižu balvu laureāte, tostarp bijusi pirmā Minhenes Radio orķestra rezidējošā māksliniece un ieguvusi Gada labākās dziedātājas titulu Starptautiskajā Klasiskās mūzikas balvā. Par izcilo ieguldījumu Latvijas kultūrā māksliniecei piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis.
Šo 2024./2025. gada sezonu dziedātāja atklāja ar debiju Lidas lomā Verdi operā Kauja pie Leņjano Parmas operā, kā arī atgriezās Neapoles Teatro San Carlo opernamā ar Marijas lomu Verdi operā Simons Bokanegra. Tām sekoja titulloma divos Pučīni operas Madama Butterfly iestudējumos Vīnes Valsts operā un Cīrihes operā, savukārt marta beigās Marina Rebeka debitēja Elizabetes lomā Verdi Dons Karloss Parīzes Bastīlijas operā. 2025./2026. gada sezona māksliniecei sāksies ar lomām Verdi operas Sicīliešu vakarēdiens Londonas Karaliskajā operā un Traviata Berlīnes Valsts operā.
Marina Rebeka ir dzimusi Rīgā, kur ieguvusi muzikālo pamatizglītību. 2007. gadā absolvējusi Romas Sv. Cecīlijas konservatoriju. Viņa apmeklējusi arī Starptautisko Vasaras akadēmiju Zalcburgā un Rosīni Akadēmiju Pezaro.
Žūrijas locekļi:
Aira Rūrāne
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Asociētā profesore, Vokālās katedras vadītāja.
Aira Rūrāne absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur ieguvusi maģistra grādu, beigusi prof. Regīnas Frīnbergas meistarklases. Vokālās prasmes un meistarību papildinājusi pie M. Gruzdevas, P. di Napoli, M. Honigas, J. Rihenena, I. Krikunovas, A. Everarta.
Aira Rūrāne ar LNO sadarbojas kopš 2000. gada, no 2006. gada ir LNO soliste. Aira Rūrāne veic aktīvu pedagoģisko darbību, strādājusi kā kora vokālais pedagogs dažādos koros, kā teātra vokālais pedagogs Latvijas Nacionālajā teātrī un Valmieras Drāmas teātrī, pasniegusi solo un ansambļa dziedāšanas kursu Latvijas Kultūras akadēmijā.
Aira Rūrāne ir AS Latvijas Gāze Gada balvas Operai laureāte kā Gada labākā operas soliste (2007) un Par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem (2008), saņēmusi Paula Saksa atzinības balvu (2007).
LNO dziedājusi tādas lomas kā De Kruasī kundze F. Pulenks " Karmelīšu dialogi", Sutenere I. Stravinskis "Izvirtības hronika", Fatamorgana S. Prokofjeva „Mīla uz trim apelsīniem", Voglinde un Velgunde R. Vāgnera „Reinas zeltā", Ortlinde „Valkīrā", Velgunde un Otrā norna „Dievu mijkrēslī", Zenta „Klīstošajā holandietī", Domna Saburova N. Rimska-Korsakova „Cara līgavā", Marija P. Čaikovska „Mazepā", Tatjana „Jevgēņijā Oņeginā", Liza „Pīķa dāmā", titulloma A. Dvoržāka „Nārā", Māsa ticības uzraudze Dž. Pučīni „Māsā Andželikā", Katrīna Izmailova un Aksiņja D. Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdijā Makbetā", Lūcija J. Lūsēna „Leļļu operā", Meitas māte I. Kalniņa „Spēlēju dancoju", Karolka L. Janāčeka „Jenūfā", Mikaela, Fraskita Ž. Bizē „Karmenā", Pirmā dāma V. A. Mocarta „Burvju flautā", Eiridīke K. V. Gluka „Orfejā un Eiridīkē".
Aira Rūrāne sniegusi solokoncertus dažādās Latvijas pilsētās, Vācijā, Anglijā un Kanādā. Uzstājusies kā soliste ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Filharmonijas Kamerorķestri, Rīgas kamermūziķiem, Jauno Rīgas Kamerorķestri,profesionālo pūtēju orķestri „Rīga", Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestri un dažādiem festivāla orķestriem. Dziedājusi soprāna solo dažādos vokāli instrumentālos skaņdarbos ar dažādiem Latvijas koriem un kamerkoriem. Piedalījusies kamermūzikas koncertos ar Latvijas labākajiem koncertmeistariem un mūsdienu komponistu jaundarbu atskaņojumos. Piedaloties operu iestudējumos, dziedājusi Katānijas operā, Bergenas operā, Grācas operā, Berlīnes komiskajā operā, Maskavas Lielajā teātrī, Igaunijas Nacionālajā operā, Makao.
No 1995. gada bijusi Operstudijas Figaro soliste, kur viņas repertuārā bija Kerubino (V. A. Mocarta "Figaro kāzas"), Ansīša un Raganas (E. Humperdinka "Ansītis un Grietiņa"), Klarinas (Dž. Rosīni "Laulību vekselis") un Lias (K. Debisī "Pazudušais dēls") lomas Operstudijas iestudējumos.
Ilze Sprancmane
Latvijas Nacionālās operas un baleta Kastinga vadītāja.
Kastinga vadītāja Latvijas Nacionālajā operā (Rīga) kopš 2024. gada 8. novembra.
2023. gadā Latvijas "Lielās mūzikas balva" kategorijā "Gada koncerts" par darbu R. Vāgnera operas "Zīgfrīds" koncertatskaņojuma komandā (solistu kastings).
2005 -2019 (dec.) – Vecākā mākslinieciskā darba koordinatore un operas solistu koordinatore (Casting manager) Mākslinieciskās plānošanas un producēšanas daļā Latvijas Nacionālajā Operā.
Mākslas maģistrs (Mg.art) Latvijas Kultūras Akadēmijā Kultūras menedžmenta studiju programmā.
Pirms tam absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un ieguvusi bakalaura grādu (Bc) kordiriģēšanā un mūzikas pedagoģijā.
Ilze Sprancmane ir strādājusi kā diriģente, vokālais pedagogs, kā arī kā daudzu Latvijas un starptautisku projektu vadītāja un producente.
2016. gadā – Riharda Vāgnera Fonda stipendiāte Baireitā (Vācija).
Ilze Sprancmane veidoja solistu sastāvu (cast) R. Vāgnera tetraloģiskajam operu ciklam "Nībelunga gredzens" (2007-2013), kas 2013. gadā tika apbalvots ar Latvijas Lielo Mūzikas balvu. Solistu sastāvā dziedājā "Vāgnera operdziedātāju" zvaigznes kā Irēne Teorina (Iréne Theorin), Katrīna Fostere (Catherine Foster), Elizabete Strida (Elisabet Strid), Mihails Veinius (Michael Weinius), Olivers Cvargs (Oliver Zwarg) u.c.
Tāpat viņa viedoja izcilus operas solistu sastāvus Rīgas Operas Festivāliem (2006 -2019, 2025). Sadarbojusies ar tādiem izciliem solistiem kā Marina Rebeka, Aleksandrs Antoņenko, Asmika Grigoriana, Pritija Jende (Pretty Yende), Anita Račvelišvili, Kristīne Opolais, Inga Kalna, Ramona Zaharia, Bendžamins Bernheims, Dmitro Popovs, Pāvels Černohs, Georgs Gagnidze un daudziem citiem.
Ilze Sprancmane veidoja solistu sastāvu arī Latvijas un Latvijas Nacionālās operas 100 gadu jubilejas Galā koncertiem 2018. gada 16. un 17. novembrī ( piedalījās pasaules opermūzikas zvaigznes - Ludmila Monastirska, Zanda Švēde, Olesja Petrova, Stefans Gulds (Stephen Gould), Ains Angers, Franko Vasallo, Vladislavs Sulimski, Irakli Kakhidze, Rame Lahajs u.c.), kurus translēja starptautiskā opermūzikas platforma OperaVision, kā arī veidoja solistu sastāvus Latvijas Nacionālā operas projektiem translācijai Arte-TV un Arte Concert (operai "Fausts" un Pajaci").
Kopš 2008. gada Ilze Sprancmane ir vairākkārt uzaicināta kā žūrijas locekle starptautiskajos jauno dziedātāju konkursos, kā arī piedalījusies daudzkārtējās starptaustiskās operas solistu noklausīšanās Berlīnē, Vīnē, Amsterdamā, Stokholmā, Frankfurtē u.c.
2005. un 2006. gadā bija viena no Latvijas delegācijas vadītājām Starptautiskajā mūzikas industrijas gadatirgū MIDEM Kannās (Francija), kā arī producente Baltijas dienu programmai "Estonia, Latvia, Lithuania – The Baltic Are In" MIDEM ietvaros. Bez tam viņa bija mūzikas projektu koordinatore festivāla "Pārsteidzošā Latvija" Francijā un Latvijā ietvaros un projekta "Latviešu simfoniskās mūzikas gads 2005" vadītāja.
2002 – 2004 – VAK "Latvija" sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja.
Šajā periodā piedalījās Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu organizēšanā. Sadarbojās ar pasaulslaveniem komponistiem kā Gija Kančeli, Arvo Perts, Sers Džons Taveners un diriģentiem Nēme Jervi, Vladimirs Fedosejevs, Tenu Kaljuste, Andress Mustonens.
1997 – 2001 – strādāja klasiskās mūzikas radio "AMADEUS" par mūzikas žurnālisti, moderatori un producenti.
Gadu gaitā Aksels Kēlers kā kontrtenors piedalījies neskaitāmos priekšnesumos. Viņš iejuties Orlovska lomā "Sikspārnī" Berlīnē, Hamburgā, Karlsrūē un Hallē, kā arī atskaņojumos ar Vīnes Valsts operas un Romas Sv. Cecīlijas akadēmijas mūziķiem. Operas "Orfejs pazemē" uzvedumos Berlīnes un Halles opernamos viņš muzicējis gan dziedātāja, gan vijolnieka ampluā. Kopš 2005. gada Aksels Kēlers dzirdams arī dažādās vokāli instrumentālās, humoristiskās kabarē programmās. Kopš 2016. gada viņš atskaņo titullomas Drēzdenes Valsts operā - tostarp prof. Higinsa lomu "Mana skaistā lēdija".
Kristofs Gristi (Christophe Ghristi)
Kristofs Gristi sniedzis lielu ieguldījumu klausītāju piesaistē, īstenojot dažādus inovatīvus projektus ar mērķi veicināt jauniešu un skolēnu interesi par opermūziku. 2004. gadā Tulūzas "Opéra du Capitole" ieguvusi "Radio Classique" balvu kā gada opernams.