Konkursa vēsture
Jāzepa Vītola vokālistu konkurss ir tradīcijām bagātākais vokālistu konkurss Latvijā. Savu pastāvēšanu tas uzsāka 1995. gadā. Tomēr tas neradās tukšā vietā, jo tā priekštecis - Jāzepa Vītola Republikāniskais vokālistu konkurss jau ilgāku laika posmu bija jauno vokālistu spēku samērošanas arēna. Par konkursa nozīmīgumu liecina ievērojamais dalībnieku skaits (piem. 2004. gadā konkursā piedalījās 39 jaunie vokālisti no Eiropas, NVS valstīm un Ķīnas) un konkursa organizatoru spēja piesaistīt izcilus vokālās mākslas meistarus konkursa žūrijā, kas paver jaunajiem vokālistiem iespēju tikt pamanītiem starptautiskā mērogā.
1995. gads
Pirmajā J. Vītola starptautiskais vokālistu konkursā piedalījās 5 valstu pārstāvji. 3. vietu un laureāta prēmiju (Ls 500) ieguva divas Latvijas vokālistes - Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas 2. kursa studente Kristīne Gailīte (soprāns) un Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska (mecosoprāns). 2. vietā, saņemot laureāta nosaukumu un prēmiju (Ls 700), - Baltkrievijas Mūzikas akadēmijas 5. kursa students Aleksandrs Žukovs (tenors). Bet par labāko jauno vokālisti atzīta Kauņas muzikālā teātra soliste Nameda Kukuļskiene (soprāns), kura ieguvusi laureātes titulu un Ls 1000 prēmiju. Grand Prix žūrija, ko vadīja Luksemburgas konservatorijas profesors Žoržs Bakess, nepiešķīra. Diplomanda nosaukumu un naudas prēmiju (Ls 200) saņēma arī konkursā par labākajiem atzītie koncertmeistari - Levons Džavadjans (Igaunija) un Pēteris Plakidis (Latvija). Īpašu godalgu - par labāko J. Vītola dziesmas izpildījumu latviešu valodā - saņēma Baltkrievijas Mūzikas akadēmijas studente Alla Markoviča.
1999. gads
Jāzepa Vītola 2. starptautiskā vokālistu konkursa absolūtais uzvarētājs bija Krišjānis Norvelis, saņemot šā konkursa Grand Prix laureāta diplomu un balvu 3000 ASV dolāru. Latviešu basu starptautiskā žūrija Ineses Galantes vadībā atzina par labāko 32 konkursa dalībnieku vidū no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Korejas un Vācijas. Trīs konkursa kārtās sacenšoties gan dažādu laikmetu opermūzikas, gan kamermūzikas repertuārā, stiprākās izrādījās vīru balsis. 1. vietu un 2000 ASV dolāru prēmiju izcīnīja lietuviešu baritons Giedrjus Žalis. 2. vietas laureāts (1500 USD), lietuviešu tenors Edgars Prudkausks atzīts arī par labāko J. Vītola dziesmas izpildītāju. 3. vietu dala (katra saņemot 1000 USD) lietuviešu mecosoprāns Nameda Kazlauskaite, kas izcēlās arī ar īpaši efektīgu, modes dizaineres Jūlijas Žileņienes veidotu tērpu un Krievijas soprāns Alla Markoviča, kas J. Vītola konkursā piedalījās otro reizi. Trīs finālisti, mecosoprāni Ilona Bagele (Latvija), Liora Grodņikaite un korejiešu tenors Baks Sungs Kils kļuvuši par konkursa diplomandiem, saņemot 500 USD prēmijas. Baks Sung Kils saņēma arī diplomu par savdabīgāko J. Vītola dziesmas interpretējumu. Balvas tika piešķirtas arī diviem labākajiem koncertmeistariem - Dacei Kļavai (Latvija) un Rasai Jakutītei (Lietuva), bet īpašā balva Cerība un A/s Staburadze stipendija 1999./2000. mācību gadam - jaunajam latviešu baritonam Jānim Apeinim.
2004. gads
Jāzepa Vītola 3. starptautiskajā vokālistu konkursā uzvarēja lietuviete Raminta Vaicekauskaite. Viņa ieguva pirmo vietu un prēmiju - 3000 eiro. Otrā vieta - Maija Kovaļevska (Latvija) un Kosts Smoriginas (Lietuva). Abi otrās vietas ieguvēji saņems 2000 eiro katrs. Trešo vietu dalīja Latvijas dziedātāji Jānis Apeinis un Viesturs Jansons (1000 eiro katram). Konkursa diploms un veicināšanas prēmija (500 eiro katrai) tika piešķirtas Jekaterinai Tretjakovai (Lietuva) un Natalijai Kulaginai-Elfimovai (Baltkrievija). Grand Prix šoreiz netika piešķirts, informēja pasākuma rīkotāji.
Par labākajiem J. Vītola dziesmas interpretiem žūrija uzskatīja Viesturu Jansonu un Nataliju Kulaginu-Elfimovu, katram - 250 eiro prēmija. Labākie koncertmeistari - Nijole Ralite (Lietuva) un Pēteris Plakidis (Latvija); katram - 250 eiro prēmija.
JĀZEPA VĪTOLA 3. STARPTAUTISKAIS VOKĀLISTU KONKURSS (2004)