Žūrija :: Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ::

Žūrija

Konkursa žūrijā darbosies starptautiski atzīti mākslinieki:

Ronans O'Hora (Lielbritānija, žūrijas priekšsēdētājs), Juris Kalnciems (Latvija), Ivari Ilja (Igaunija), Jurģis Karnavičs (Lietuva), Madina Faizijeva (Uzbekistāna), Pjērs Frančesko Forlenca (Itālija)

Ronans O’Hora mācījies Karaliskajā Ziemeļu Mūzikas koledžā pie Ričarda Baksta. Studiju laikā ieguvis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Dayas Zelta medaļu.

Koncertējis kopā ar vadošiem pasaules orķestriem, tādiem kā Londonas Filharmoniskais orķestris, BBC Simfoniskais orķestris, Angļu Kamerorķestris, Cīrihes Tonhalles orķestris, Floridas simfoniskais orķestris u.c.

Arī viņa solokoncertu ģeogrāfija aptver visu pasauli. Izcilā pianista koncerti spoži aizritējuši Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Āzijas valstīs un Dienvidāfrikā. Viņš piedalījies pasaules prestižākajos mūzikas festivālos. O’Horas uzstāšanās translē radio un rāda televīzijas visā pasaulē.

Mūziķis iespēlējis vairāk nekā 30 kritikas augsti novērtētus ierakstus EMI, Virgin Classics, Tring International un citu pasaules ievērojamāko klasiskās mūzikas izdevniecību paspārnē.

Ronans O'Hora bijis profesors Karaliskajā Ziemeļu Mūzikas koledžā un Čethamas Mūzikas skolā. Viņš regulāri sniedz meistarklases un tiek aicināts piedalīties starptautisku konkursu žūrijās, tostarp, 2008. gadā bijis Jāzepa Vītola 5. starptautiskā pianistu konkursa žūrijas priekšsēdētājs.

Kopš 1999. gada Ronans O’Hora vada klavierspēles nodaļu, bet kopš 2008. gada ir Augstākā līmeņa atskaņotājmākslas studiju departamenta vadītājs Gildholas Mūzikas un Drāmas skolā Londonā.

Juris Kalnciems - viens no ievērojamākajiem latviešu pianistiem, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors, Klavieru katedras vadītājs.

Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) profesora Arņa Zandmaņa klavieru klasē, ko ar izcilību absolvējis 1981. gadā. studijas turpinājis Krievijā, Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas asistentūrā pie profesora Samvela Alumjana. Studiju laikā ar panākumiem piedalījies vairākos konkursos (M. Čurļoņa pianistu konkursā 1.vieta).

Kopš 1981. gada Jura Kalnciema darba gaitas saistās ar JVLMA, no 1997. gada – Klavieru katedras mācībspēks /docents 1998; asociētais profesors, 2001; profesors 2007/. Kopš 2000. gada – tās vadītājs. Paralēli strādājis pedagoģisko darbu Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Juris Kalnciems ir viens no erudītākajiem klavierspēles pedagogiem Latvijā. Viņa audzēkņu vidū ir starptautisko pianistu konkursu laureāti Diāna Baibusa, Viktorija Mogiļevska, Toms Ostrovskis, Rūdolfs Ozoliņš, Raimonds Petrauskis, Adrija Everse, Ilze Zvaigznekalne, Zane Gudrā, Antoņina Suhanova, Dainis Tenis u.c. Klavierspēli profesora klasē apguvuši arī Kārlis Lācis, Uģis Krišjānis. Saņēmis vairākus Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstus. Juris Kalnciems bieži piedalās dažādu pianistu konkursu žūriju darbā un vada meistarklases gan Latvijā, gan ārzemēs. No 2003. gada iedibinājis un vada Jūrmalas Klavierspēles Meistarkursus. Kopš 2001. gada J. Kalnciems ir Latvijas Klavieru skolotāju asociācijas prezidents. Viņš rosinājis JVLMA Klavieru katedras pedagogus atskaņot apjomīgi fundamentālos klaviermūzikas. Paralēli lielajai pedagoģiskā un sabiedriskā darba slodzei J. Kalnciems turpina koncertēt gan Latvijā, gan arī ārzemēs, muzicējot solo un arī piedaloties koncertos ar orķestri. Ierakstījis un izdevis vairākus CD – Jānis Ivanovs 24 skicējumi klavierēm /2006/; Juris Kalnciems - Latviešu klaviermūzika/2007/; Ferencs Lists – Sursum Corda /2012/ un Georgs Pelēcis – 30 prelūdijas /2012/. Rediģējis un palīdzējis izdot nošu krājumus J.Ivanovs 24 skicējumi; J. Vītols Klavierdarbi, kā arī grāmatas F. Mors “Lielie pianisti manā mūžā” un B. Bermans “Pianista piezīmes”.

Ivari Ilja klavierspēli apguvis Tallinas Mūzikas akadēmijā pie profesores Laines Mets un Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā pie profesores Veras Gronostajevas un profesora Sergeja Dorenska.

Pianists ieguvis balvas vairākos vietējos un starptautiskos konkursos, tai skaitā Šopēna konkursā Varšavā un Vianna da Motta konkursā Lisabonā.

Ivari uzstājies solo un kopā ar dažādiem orķestriem, tai skaitā Maskavas Simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo Simfonisko orķestri un Pēterburgas Simfonisko orķestri, sadarabojoties ar tādiem diriģentiem kā Arvo Volmers, Eri Klāss, Leo Krēmers, Veronika Dudarova, Romāns Matsovs, Imants Resnis, Andreas Mustonens u.c.

Pēdējās uzstāšanās notikušas tādās prestižās koncertzālēs kā Sanfrancisko Simfoniju zāle, LA Mūzikas Centra operas zāle, Vašingtonas Atskaņotājmākslas biedrība, Helsinku Festivāls, San Karlo teātris, Vana Klaiberna fonds, Kārnegī zāle, Atēnu koncertzāle u.c.

Jurģis Karnavičs dzimis Viļņā, Lietuvā, slavenu mūziķu ģimenē. 1980. gadā absolvējis Lietuvas Mūzikas akadēmiju klavierspēles specialitātē pie sava tēva, prof. J. Karnaviča. No 1980. līdz 1983. gadam papildinājis profesionālās iemaņas Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā pie prof. Ļ. Naumova.

Pianists ieguvis balvas vairākos vietējos un starptautiskos konkursos: Starptautiskajā M.K. Čurļoņa pianistu konkursā Viļņā, Lietuvā (1. vieta); R. Šūmaņa pianistu konkursā Cvikavā, Vācijā; L. van Bēthovena pianistu konkursā Vīnē, Austrijā; Jauno pianistu asociācijas konkursā Oberlinā, ASV (1. vieta); Mavi Markos Pianistu konkursā Sentvincentā, Itālijā (4. vieta).

Jurģis Karnavičs regulāri uzstājas gan solo, gan ar dažādiem orķestriem, kā arī ar savu skatuves partneri un sievu, operdziedātāju Siguti Stonīti. Viņš bieži sadarbojas ar dažādiem kameransambļiem, kā arī ar modernās mūzikas ansambli “Gaida”. Pianista repertuārā ir dažādu laikmetu un stilu skaņdarbi. J. Karnavičs sniedzis koncertus daudzās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Korejā.

Kopš 1981. gada Jurģis Karnavičs ir Lietuvas Mūzikas akadēmijas docētājs; kopš 2004. gada – valsts profesors. 2011. gadā kļuvis par Klavieru katedras vadītāju. Viņš bieži sniedz meistarklases Lietuvā un ārvalstīs, kā arī piedalās dažādu konkursu žūriju darbā.

Madina Faizijeva mācījusies Taškentas Valsts Mūzikas koledžā un ieguvusi maģistra grādu ar izcilību Taškentas Valsts konservatorijā profesora M. V. Gumarova klasē.

2001. gadā viņa tikusi nominēta Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova iedibinātam valsts apbalvojumam “Nihol”. 2006., 2007., 2009. un 2011. gadā saņēmusi Uzbekistānas Republikas Kultūras un sporta ministrijas “Bravo” balvas par jauno talantu atklāšanu un ieguldījumu pianisma pedagoģijā. Kopš 2011. gada viņa ir Uzbekistānas Valsts konservatorijas Speciālo klavieru nodaļas asociētā profesore, kā arī pedagoģe V. Uspenska Republikas speciālā mūzikas liceja un Uzbekistānas Valsts konservatorijas Īpaši apdāvināto bērnu vidusskolas pedagoģe.

No 1999. līdz 2005. gada Madina Faizijeva piedalījusies Starptautiskajos Modernās mūzikas un teātra festivālos “Ilhom – XX”, 2003. gadā viņa piedalījusies A. Latifa-Zadeha “Derviša grāmatas” atskaņojumā, spēlējot klavieres, dutaru, sitaminstrumentus, kā arī dziedot. 2004. gadā viņa piedalījusies XXVI Starptautiskajā Modernās mūzikas festivālā “Maskavas rudens”.

Paralēli modernās mūzikas koncertiem, pianiste regulāri atskaņo klasiskās mūzikas repertuāru. Klavieru duetā ar Maratu Gumarovu un sadarbībā ar “Turkeston” kamerorķestri Eldara Azimova vadībā pēdējo koncertsezonu laikā atskaņojusi J. S. Baha koncertus Sol mažorā (klavierēm ar orķestri), do minorā (divām klavierēm ar orķestri), Do mažorā (trijām klavierēm ar orķestri), re minorā (trijām klavierēm ar orķestri) un la minorā (četrām klavierēm ar orķestri), V. A. Mocarta koncertus Mibemol mažorā (divām klavierēm ar orķestri), Fa mažorā (trijām klavierēm ar orķestri), K. Sensānsa “Dzīvnieku karnevālu” un F. Pulenka Koncertu divām klavierēm ar orķestri.

Pjērs Frančesko Forlenca ir viens no ievērojamākajiem itāļu pianistiem. Studējis Imolas Starptautiskajā klavierspēles akadēmijā pie Benedeto Lupo, Borisa Petrušanski un Andrea Lučesīni. Profesionālo meistarību spodrinājis klavierspēles meistarklasēs pie Leslija Hovarda un Andžeja Jasinska “Mozarteum” Zalcburgā, kā arī kompozīcijas meistarkursos pie Franko Donatoni.

Pianists ir uzvarējis vairākos klavierspēles konkursos: Kawai konkursā Komo pilsētā, konkursos “Viotti-Valsesia”, “Ismez-97”, “Veio Prize” un citās starptautiskās pianistu sacensībās.

Pianists uzstājies visos nozīmīgākajos Itālijas un Eiropas kultūras centros, piemēram, Valensijas “Palau de la Musica”, Briseles Karaliskajā konservatorijā, Zalcburgas “Mozarteum” utt. Viņš sadarbojies ar daudziem pazīstamiem diriģentiem un instrumentālistiem – Marčello Bufalīni, Filipu Kasardu, Džuzepi Megu, kā arī Mišeli Lomuto, ar kuru viņš regulāri sadarbojas modernās mūzikas pētniecības jomā.

Sadarbībā ar skaņu ierakstu kompāniju “Tactus” viņš laidis klajā CD, kurš veltīts Rafaeles Gervasio skaņdarbiem – žurnāla “Le Monde de la Musique” kritiķi disku novērtējuši ar četrām zvaigznēm. Forlenca komponējis skaņu celiņu filmai “Es redzēju Čārliju Čaplinu”, kas konkursā “Energeia Cinema 2005” ieguva pirmo vietu. Kopā ar vijolnieku Paulu Zordanaco viņš atskaņojis visas L. van Bēthovena sonātes vijolei un klavierēm.

Pianists regulāri uzstājas Milānas Koncertaģentūras organizētos pasākumos, sniedzot koncertus Sala Verdi, koncertsērijā kopā ar Grigoriju Sokolovu, Rūdolfu Buhbinderu un Jevgeņiju Kisinu.

Pjērs Frančesko Forlenca kļuvis par Itālijas konservatoriju visu laiku jaunāko profesoru, 22 gadu vecumā iegūstot klavierspēles profesora vietu Dž. Verdi konservatorijā Komo, kur viņš strādā arī pašlaik.