Konkursa vēsture
Arī Latvijā notiek visdažādākie atskaņotājmākslinieku konkursi. Tomēr šimbrīžam garākais mūžs un plašākais starptautiskais skanējums ir Jāzepa Vītola starptautiskajam konkursam. Un tas ir labi un pareizi, jo Jāzeps Vītols ir un paliks latviešu mūzikas patriarhs. Viņš ir pelnījis, lai mēs to vestu starptautiskā arēnā, lai latviešu Meistara vārds un mūzika skanētu pasaulē.
Jāzepa Vītola konkurss Latvijā šobrīd notiek trijās nozarēs - kā pianistu, dziedātāju un kordiriģentu sacensība. Iesākums rodams jau 1989.gadā, kad notika Jāzepa Vītola vārdā nosauktais Pirmais starprepubliku konkurss (pirmo vietu tajā ieguva pašlaik Vācijā dzīvojošā pianiste Sāna Villeruša). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas konkurss ieguva starptautisko statusu un kopš 1993.gada nostabilizēja savu pārgadu ritmu. Tā nu Starptautiskās pianistu sacensības ir notikušas 1993 (II pianistu konkurss), 1997 (III pianistu konkurss), bet Starptautiskās vokālistu sacensības - 1995 (I vokālistu konkurss) un 1999 (II vokālistu konkurss). Tiesa gan, parsitienu konkursa ritma kardiogrammā radīja IV pianistu konkurss, kuru neizdevās sarīkot 2001.gadā (galvenokārt - līdzekļu trūkuma dēļ), bet tas notika 2002.gadā. Tomēr ritms atjaunojies ar III vokālistu konkursu, kas paredzēts 2003.gada beigās.
Ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka Jāzepa Vītola konkurss ir kļuvis par svarīgu un neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Vairāki iepriekšējo konkursu uzvarētāji šobrīd jau kļuvuši par Latvijā un ārzemēs atzītiem māksliniekiem. Viņu vidū ir pianisti Juris Žvikovs (Grand prix - 1993), Jevgeņijs Samoilovs, Sandra Jalaņecka, Sanita Šablovska, Jānis Zilbers, Viktors Ritovs. Viņu rindā ir vokālisti Inga Kalna, Kristīne Gailīte, Kristīne Zadovska, Krišjānis Norvelis (Grand prix -1999). Daudziem jauniešiem - tiklab Latvijas, kā arī citu konkursa dalībvalstu jaunajiem mūziķiem - Jāzepa Vītola konkurss ir kļuvis par starta laukumu tālākam starptautiskam lidojumam, jauniem konkursiem, jaunām uzvarām.
Prof. Ilma Grauzdiņa