Konkursa vērtēšana un žūrija
Konkursa sniegumu vērtē starptautiska žūrija piecu cilvēku sastāvā, kura strādā saskaņā ar konkursa nolikumu.
Konkursa vērtēšana notiek 25 punktu sistēmā. Vērtējums summējas visās konkursa kārtās. Aprēķinot kopējo vērtējumu katrā konkursa kārtā, tiek svītrots viens augstākais un viens zemākais vērtējums, pārējos trīs saskaitot kopā.
I kārtā atsevišķi tiek vērtēta diriģēšana pie klavierēm un darbs ar kori. Uz II kārtu tiek izvirzīti ne vairāk kā astoņi dalībnieki, kas ieguvuši augstāko vērtējumu, I kārtas rezultātus summējot.
II kārtā atsevišķi tiek vērtēts darbs ar kori un koncertizpildījums. Uz III kārtu tiek izvirzīti ne vairāk kā četri dalībnieki, kas ieguvuši augstāko vērtējumu, summējot I un II kārtas rezultātus.
III kārtā atsevišķi tiek vērtēts mēģinājums un koncertizpildījums. Lai noteiktu konkursa uzvarētāju, III kārtas rezultātam tiek pieskaitīti I un II kārtas summētie rezultāti.
Pēc kopējās punktu summas tiek sadalītas godalgotās vietas un prēmijas. Žūrijai ir tiesības nepiešķirt visas prēmijas, kā arī lemt par prēmiju sadalījumu, ja divi pretendenti ir ieguvuši vienādu punktu skaitu.
Žūrijas lēmums nav apstrīdams un pārskatāms.
JURY MEMBERS
Ainārs Rubiķis 2018./2019. gada sezonā uzsācis savu darbību Berlīnes Kosmiskajā operā kā muzikālais direktors. Rīgā dzimušais diriģents guva starptautisku atpazīstamību pēc nopietnā konkurencē gūtas uzvaras Gustava Mālera diriģentu konkursā 2010. gadā: “Tāpat kā reiz Gustavo Dudamelu 2004. gadā, arīdzan šogad mēs esam atraduši neatkārtojamu diriģentu.” norādīja Džonatans Nots, konkursa žūrijas priekšsēdētājs. Nākamajā gadā Ainārs Rubiķis saņēma otro Nestlé un Zalcburgas Jauno diriģentu festivāla balvu un vēlāk diriģēja Gustava Mālera Jugendorchestra Zalcburgas Festpiele festivālā. Viņš ir bijis galvenais diriģents un muzikālais vadītājs Novosibirskas Akadēmiskajā operas un baleta teātrī no 2012. līdz 2014. gadam, un tika apbalvots ar prestižo balvu “Zelta Maska" kategorijā “Labākais diriģents" par Leonarda Bernsteina Mesas iestudējumu. Paralēli darbībai Komiskajā operā šajā sezonā Ainārs Rubiķis ir viesdiriģents Brambergas Simfonijai, kur iestudējis koncertuzvedumu Nikolaja Rimska–Korsakova operai “Mocarts un Saljeri”, darbojies Ulstera orķestrī un atgriezīsies arīdzan Maskavas Lielajā teātrī, strādājot pie Antoņina Dvoržāka operas “Nāra" jauniestudējuma. Viņš ir bijis mākslinieciskais vadītājs diviem iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā, vadījis izcilus amatieru korus un bijis Latvijas Radio kora dziedātājs un diriģenta asistents.
Vivianne Sīdnēse ir Oslo katedrāles muzikas direktore, kā arī Oslo katedrāles kora diriģente un mākslinieciskā vadītāja. Viņa ar koriem iestudē gan a cappella mūzikas programmas, gan lielas formas darbus ar orķestri. Viņa ir īstenojusi tādu komponistu darbu pirmatskaņojumus kā Gisle Kverndoka, Stoles Kleiberga un Ola Jeilo, ka arī palīdzējusi radīt novatoriskas un aizraujošas koncertu – performanču koncepcijas. Vivianne Sīdnēse ir profesore Norvēģijas Mūzikas akadēmijā Oslo, kur viņa atbild par Kordiriģēšanas bakalaura programmu
Pati diriģente ir ieguvusi izglītību kā ērģelniece un kormeistare Norvēģijas Mūzikas akadēmijā un pabeigusi Stokholmas Karalisko mūzikas koledžu diriģēšanas specialitātē.
Marks Korovičs ir ieguvis bakalaura grādu mūzikā un muzikoloģijā ar specializāciju kora diriģēšanā Sorbonnas Universitātē Parīzē un maģistra grādu kora diriģēšanā Ženēvas Mūzikas augstskolā, Šveicē.
Kā kordiriģents ir strādājis kopā ar Denisu Ružē Parīzē, Celso Antunes Ženēvā un Amsterdamā, Mihaelu Glazeru Minhenē un Stefanu Parkmanu Upsalā, Zviedrijā. Kā orķestra diriģents viņš ir darbojies kopā ar Dominiku Ruitsu Parīzē un Kolinu Metersu Berlīnē.
Galvenais diriģents Jeune Choeur de Paris, 2013. gadā viņš uzsāka sadarbību ar Štutgartes SWR Vokalensemble (tostarp tika izdots Morisa Ravēla baleta "Dafnis un Hloja" ieraksts). Kopš 2014. gada regulāri strādājis ar Francijas Radio kori un kori Accentus pie dažādu koncertbraucienu, uzstāšanos radio, ierakstu un a cappella koncertu sagatavošanas. Viņš sadarbojies ar tādām personībām kā Saimons Retls, Gustavo Dudamels, Daniels Gati, Luijs Langrē, Stefans Dunēvs, Daniels Hārdings, Herberts Blomštets, Lorensa Ekilbeja, Markuss Krīds un citiem.
2016. gadā viņš ir diriģējis WDR Rundfunkchor Ķelnē. 2016. gada jūlijā viņš sagatavoja gan Štutgartes SWR Vokalensemble, gan NDR kori Hektora Berlioza simfonijas "Romeo un Džuljeta" iestudējumam. 2017. gadā M. Korovičs piedalījās "Seine Musical" festivāla atklāšanā, diriģējot kori Accentus. 2018. gadā viņš uzsāka sadarbību ar Horvātijas Radio kori, savukārt 2019. gadā sagatavoja Zviedrijas Radio kori Brāmsa Vācu rekviēma ierakstam ar galveno diriģentu Danielu Hārdingu.
Marks Korovičs sadarbojies ar daudziem festivāliem, to skaitā "Mozartwoche" Zalcburgā, "Recontres Musicales d’Evian", "Festival de Radio-France" Monpellierā, kā arī "Baltic Sea Festival" Stokholmā.
Kopš 2018./2019. gada sezonas M. Korovičs ir Zviedrijas Radio kora kormeistars.
Diriģentam ir liela interese arī par pedagoģiju, viņš šobrīd pasniedz kordiriģēsanu Parīzes reģionālajā konservatorijā un vada meistarklases daudzviet Eiropā - Hāgā, Valensijā, Zagrebā un citur.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors profesors Guntars Prānis ir pieredzes bagāts atskaņotājmākslinieks un diriģents, starptautiski atzīts muzikologs un senās mūzikas pētnieks. 2015. gadā ieguvis doktora grādu (PhD) ar visaugstāko novērtējumu (Summa cum Laude) par viduslaiku Rīgas sakrālajai mūzikai veltīto promocijas darbu.
Profesionālo izaugsmi veicinājis senās mūzikas studijās izcilu zinātnieku vadībā Austrijā, Vācijā un Šveicē. Pazīstams ne tikai kā vadošais viduslaiku mūzikas speciālists Latvijā, bet arī kā starptautiskajā apritē pieprasīts mācībspēks un lektors.
Guntars Prānis ir senās mūzikas ansambļa Schola Cantorum Riga dibinātājs un vadītājs, kopā ar ansambli regulāri koncertē Latvijā un visā Eiropā, kā arī ieskaņojis vairākus mūzikas ierakstu albumus (par CD "Rīgas mesa" saņemta Latvijas Ierakstu gada balva). Par spilgtu koncertdarbību 2016. gadā ansamblis nominēts Latvijas Lielajai Mūzikas balvai. Kā diriģents un žūriju loceklis aktīvi piedalās Latvijas dziesmu svētku kustībā, bijis 2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncerta Es esmu… mākslinieciskais vadītājs.
Liāna Čonišvili ir Gruzijas Koru biedrības dibinātāja un prezidente kopš 2014. gada. Viņa ir asociētā profesore, bakalaurantūras kora mākslinieciskā vadītāja un diriģente Tibilsi Valsts konservatorijā kopš 1996. gada. Diriģente darbojas arī kā koordinatore Kordiriģentu departamenta kvalitātes kontroles servisā. Kopš 2004. gada viņa vada kordiriģēšanas nodaļu E. Mikeladzes Tibilisi Centrālajā mūzikas skolā.
L. Čonišvili ir Gruzijas Nacionālā bērnu un jauniešu koru konkursa dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja jau 5 gadus, kā arī Starptautiskā koru festivāla Gori atjaunotāja un direktore, kas viņas vadībā pirmo reizi norisinājās 2016. gadā. Viņa regulāri iesaistās dažādos projektos gan Gruzijā, gan citviet pasaulē. Piedalās starptautiskos festivālos, aktīvi koncertē un ir veidojusi sadarbības projektus ar Baku Valsts filharmonijas orķestri un Tibilisi Simfonisko orķestri, Tibilisi Valsts operas simfonisko orķestri un koriem. Viņa ir bijusi žūrijas locekle un mākslinieciskā vadītāja dažādos konkursos un festivālos.
Liana Čonišvili ir mūzikas redaktore Gruzijas komponistu Joseba Kečakmadzes un Jemala Beglarišvili pirmajiem kormūzikas nošu krājumiem. No 1997. līdz 2004. gadam viņa diriģēja Tibilisi Valsts konservatorijas Operas studijas kori. Viņai ir ļoti liela pedagoģiskā pieredze - meistarklases, semināri, kā arī ar labiem panākumiem nozarē strādā L. Čonišvili audzēkņi. Diriģente darbojas kā eksperte mūzikas izglītības programmu satura veidošanā un veicina dažāda līmeņa augstākās izglītības programmu attīstību.
Aira Birziņa - kora diriģēšanas profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), diriģente Rīgas Doma meiteņu korī TIARA, VEF Kultūras pils sieviešu korī DZINTARS un Ogres kultūras centra sieviešu korī RASA. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente (XXIII, XXIV, XXV, XXVI), Ogres apriņķa un Rīgas sieviešu koru grupas virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Regulāri vada meistarklases un kursus, uzstājas lekcijās, semināros un konferencēs, piedalās dažādu konkursu žūrijas darbā Latvijā un ārvalstīs. Aira Birziņa apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu (2018), Triju Zvaigžņu ordeni (2015), Ogres novada Kultūras centra Gada balvu kultūrā 2017, Rīgas Domes gada balvu kultūrā „Baltais zvirbulis” (2015), LR Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā (1999).
Mācījusies Lubānas vidusskolā un Madonas Bērnu mūzikas skolā, 1987. gadā absolvējusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu kordiriģēšanas specialitātē (ped. Jānis Lindenbergs). JVLMA bakalaura grādu ieguvusi prof. Edgara Račevska un ped. Ivara Bērziņa klasē (1992), maģistra grādu – prof. Imanta Kokara klasē (1995).